Untitled

Motociklistu brālība — kā maza, dulli mīļa ģimene,

kur katram savs stils, savas problēmas un savs “nu bāc!” brīdis ik dienu.

Gunārs vienmēr atnāk pēdējais,

jo viņa mocis iedarbojas tikai tad,

kad viņš tam apsola: “Šodien bez driftēšanas, zvēru!”

Mocis netic, bet iedarbojas tāpat.

Edgars ir tas mierīgais…

līdz brīdim, kad ieraudzījis kādu jaunu izpūtēju veikala skatlogā.

Tad viņš pazūd kā bērns rotaļlietu veikalā

un atgriežas tikai tad, kad nauda beigta un smaids līdz ausīm.

Jānis brauc ar tik pārliecinošu seju,

ka visi domā — viņš noteikti profesionālis.

Patiesībā viņš tikai mēģina noturēt ķiveri,

kas grib noslīdēt pār acīm un padarīt viņu par aklo kaķi uz moto.

Andris ir tehniskais, līdz ar to arī mūžīgais remontētājs.

Citi brauc… Andris skrūvē.

Citi atpūšas… Andris skrūvē.

Citi guļ… Andris joprojām skrūvē.

Pat skrūves viņu atpazīst.

Guntars savukārt ir tas, kam vienmēr viss ir “ok”.

Ja riepa tukša — OK.

Ja ķivere palika mājās — OK.

Ja nauda nav — arī OK, jo kāds taču iedos.

Un, brīnums, kāds vienmēr tiešām iedod!

Kad viņi visi sabrauc kopā,

benzīntanks kļūst par anekdošu festivālu,

jo katram ir kāds stāsts, kas pieaug trīskāršā izmērā

ik reizi, kad to stāsta no jauna.

Tāda ir viņu brālība —

smiekli, piedzīvojumi un reizēm neliels haoss,

bet sirdī — īsta draudzība,

kas turas stipra kā moča rāmis.

Gunārs, Edgars, Jānis, Andris un Guntars —

pieci braucēji, piecas dabas,

bet kopā — viena liela priecīga blice.