Mūsu Ceļš

1. pants:

Par pirmo dienu, kad satikāmies,

Tumšā vakarā, kad vējš tik klusi dziedāja.

Sirds man pukstēja kā nekad iepriekš,

Nevarēju sagaidīt, lai atkal tevi redzētu es.

Priekšpiedziedājums:

Es, Gatis, pirmo reizi ieraugot

Savu mīlestību Unu – pasauli piemiršu.

It kā viss iepriekšējais

Būtu tikai ceļš uz tevi.

Piedziedājums:

Tagad jūtos laimīgs,

Jo parādīji man,

Kā ir būt mīlētam – īsti, bez vārdiem.

Tu man dāvāji to,

Ko sauc par ģimeni,

Un sirds beidzot zina, kur ir mājas.

2. pants:

Kopā cauri dienām, gan klusām, gan skaļām,

Smaidā un asarās, mēs turējāmies cieši.

Tu man biji spēks, kad pašam trūka,

Un tagad es zinu – mums viss ir pa īstam.

Priekšpiedziedājums:

Es, Gatis, pirmo reizi ieraugot

Savu mīlestību Unu – tā bija zīme.

Ka patiesas jūtas dzimst klusi,

Bet paliek mūžīgi.

Piedziedājums (atkārtots):

Tagad jūtos laimīgs,

Jo parādīji man,

Kā ir būt mīlētam – īsti, bez vārdiem.

Tu man dāvāji to,

Ko sauc par ģimeni,

Un sirds beidzot zina, kur ir mājas.

Noslēgums (bridžs):

Ne katrs dzīvē atrod savu otru daļu,

Bet es – es Tevi atradu.

Un šis stāsts sākās tajā vakarā,

Kad nevarēju sagaidīt, lai būtu tev blakus.

Piedziedājums (klusāk, emocionāli):

Tagad jūtos laimīgs,

Jo parādīji man,

Kā ir būt mīlētam – īsti, bez vārdiem.

Tu man dāvāji to,

Ko sauc par ģimeni,

Un sirds beidzot zina, kur ir mājas...