[Verse 1]
Nakts aizslīdēja klusi,
Rīts pienāca —
ar lietu aiz loga,
kas līst
kā doma,
kas negrib beigties.
Pilieni trāpa uz stikla —
vai tie ir sapņi?
Vai sāpes,
kas neizskanēja?
[Pre-chorus]
Un es zinu —
pēc lietus būs saule.
Tā vienmēr ir.
Bet starp brīžiem
atgriezies tu.
[Chorus]
Kaut mēs satiktos
citā laikā,
kad vētra norimusi,
un skatiens
nav svešs.
Tu klusumā mani pazītu
atkal no jauna.
[Verse 2]
Zeme smaržo pēc vakardienas,
un logā spoguļojas
mans tukšums.
Tavs gaišais smaids
pazūd kā elpa,
kas netiek izteikta.
[Pre-chorus]
Atmiņas –
tās nāk kā lietus,
viena pēc otras,
līdz iemidzina.
[Chorus]
Kaut mēs satiktos
citā laikā,
kur netiek uzdoti jautājumi.
Un starp mūsu skatieniem
būtu pietiekami —
viens mirklis.
Un mēs zinātu.
[Tilts / bridge]
Klusums starp vārdiem
vienmēr ir bijis īsts.
Tur es meklēju tevi
ik rītu,
kad līst.
[Chorus]
Kaut mēs satiktos
citā laikā,
kur netiek uzdoti jautājumi.
Un starp mūsu skatieniem
būtu pietiekami —
viens mirklis.
Un mēs zinātu.
[Noslēgums / outro]
Un pēc nakts —
vienmēr pienāk rīts.
Pēc lietus —
gaisma.
Bet tevī
vēl joprojām
mazliet
mana saule.