AZGabar - Mans Raps

Mans raps ir kā sprādziens – dinamīts, tavs vārds pazūd kā grafīts.

Sit kā trolejbuss – strāva, trieciens, tu esi kā ēna – kluss, izdziests.

Es laužu kā betona urbjmašīna, tu – vājš kā stikla vitrīna.

Mani vārdi ir tērauds, tavējie – rūsē, mans ritms kā lāzers, tavs lūst kā fuse.

Es nāku kā viesulis, tu – kā puteklis, mani panti ir granātas, tavējie – smiekli.

Sit kā dūre uz bruģa, tu krīti kā smilts, es cēlies no ielām, tavs stāsts – tikai mīts.

Mans flow kā tsunami, tavs – kā peļķe, es ripoju tankā, tu bēdz ar velci.

Vārdi deg kā benzīns, tava skaņa kā pelni, esmu dzīvs bruņinieks, tavs stils – skelets.

Rīma griež kā žilete, tava plīst kā lupata, es kā hroma zobens, tu – salūzusi panna.

Mans pants ir kā kods, tavs – kļūdains fails, es kā betona bloks, tu – sabrucis stabs.

Manas rindas kā šāvieni – ta-ta-ta, tavs teksts kā čuksti – bla-bla-bla.

Es nāku kā karš, tu – kā miermīlīgs sapnis, mans bīts kā spridzeklis, tavs – kā tukšs aplis.

Flow kā Ferrari – turbo, tavs – kā velosipēds, es kā smags svars ringā, tu – amatieris bēgs.

Mans raps ir kā bruņas, tavs kā papīra šķīvis, es nāku kā vētra, tu pazūdi klusi.

Mani vārdi kā kalns, tava plūsma kā bedre, es spīdīgu dzelzi kaļ, tu lūsti kā skrebele.

Esmu boss uz mikrofona – karalis tronī, tu esi tikai ēna – pazudis fonā.